Air 3S ir modelis, ko DJI adresē tiem, kam Mini kļuvis par šauru, bet Mavic vēl nav vajadzīgs — vai attaisnojams. Ar 724 g tas pat nemēģina palīst zem 250 g robežas, un tas ir apzināts darījums: papildu svars nopērk dubulto kameru (1 collas galvenais sensors plus 1/1,3 collas telefoto), labāku vēja noturību un garākus, stabilākus lidojumus.
Regulējuma sekas ir vienkāršas un neapspriežamas: šis ir C1 klases drons, tāpēc pirms pirmā lidojuma jābūt A1/A3 apliecībai, un kameras dēļ Latvijā obligāta ekspluatanta reģistrācija. C1 klases pluss — tu joprojām lido A1 apakškategorijā, ar tādu pašu brīvību cilvēku tuvumā kā Mini, tikai ar vienu atšķirību: lidojums jāplāno tā, lai tieši nepārlidotu nesaistītas personas.
Kam tas der? Entuziastiem, kas lido pietiekami bieži, lai Mini svara kompromisi sāktu traucēt: Air 3S labāk tur piekrastes vēju un aukstumu, telefoto dod reālu kompozīcijas diapazonu, un baterija tiešām tur ilgi. Retiem atvaļinājuma kadriem tas ir par daudz — C0 drons to paveic bez eksāmena.
Godīgie "bet": tas ir pietiekami smags, lai avārija būtu nopietna; A2 teritorijā tas tevi neielaidīs (tās durvis pieder C2 droniem ar A2 sertifikātu); un eksāmens ir stingrs priekšnoteikums, nevis ieteikums. Ieplāno vienu vai divus mācību vakarus, pirms drons pamet kasti.
Ko ziņo īpašnieki
Ilggadēji īpašnieki konsekventi slavē kadrus vājā gaismā, 3x telefoto sniedzamību un to, cik stabils apbūvē paliek O4 signāls; LiDAR šķēršļu apiešanu īpaši izceļ kā reālu drošības tīklu. Biežākās sūdzības ir fiksētā diafragma, kas liek lietot ND filtrus, reālais lidojuma laiks tuvāk 30–35 minūtēm nekā reklamētajām 45 un lēnā bateriju uzlāde. Daži īpašnieki arī piebilst, ka propelleri laika gaitā viegli iešķēlās, un vēlas briļļu atbalstu, ko Air 3S nepiedāvā.