Austrumu Latvijā GPS fiksācijas zudums dronam vairs nav retums — tas ir zināms, atkārtots radioētera stāvoklis, par kuru ziņo gan aviācijas apkalpes, gan dronu piloti. Uz šī fona jūlijā UAVOS paziņoja par NAVAI — navigācijas moduli, kas fiksētspārnu dronam ļauj noturēt pozīciju, salīdzinot kameras attēlu ar iepriekš ielādētu apvidus karti, kad satelītu signāls ir traucēts vai to nav vispār. Šeit skaidrojam, ko šis mehānisms faktiski dara, kam tas domāts un ko tas nemaina patērētāja dronam, kurš pazaudē GPS virs Latgales.
Kāpēc GNSS fiksācija pazūd tuvu robežai
Satelītu navigācijas signāls, kas sasniedz uztvērēju no orbītas, ir fiziski vājš — zem fona trokšņa līmeņa, un to izdodas nolasīt tikai tāpēc, ka uztvērējs jau zina, kādu rakstu meklēt. Tāpēc pat neliela jauda no zemes raidītāja to spēj noslāpēt uz vairāku kilometru rādiusa. Šo asimetriju sīkāk skaidrojām rakstā par elektroniskās karadarbības sistēmu "Pole-31", kuru krievu izdevums iXBT aprakstīja 2026. gada jūlijā. Publiski pieejamās crowdsourced GNSS traucējumu kartes (piemēram, gpsjam.org, kas apkopo datus no ADS-B uztvērējiem) regulāri rāda paaugstinātu traucējumu aktivitāti pār Baltijas jūru un Baltijas valstu austrumu daļu — tas sakrīt ar elektroniskās karadarbības aktivitāti pierobežā. Šeit ir vērts palikt faktiskam: runa ir par dokumentētu, atkārtotu parādību, nevis par vienreizēju incidentu vai par kaut ko, kas notiek tikai kara zonā.
Ko dara tipisks A1/A3 drons, zaudējot GPS
Vairums patērētāju un prosumer multikopteru, ar kuriem lido pēc A1/A3 apliecības, satelītu koordinātas izmanto kā vienīgo pozīcijas avotu. Kad fiksācija krītas zem robežas, aparāts parasti pārslēdzas ATTI režīmā — vairs nekoriģē dreifu pēc pozīcijas datiem, un pilotam pašam jākompensē vējš ar manuālu ievadi. Atgriešanās mājās (RTH) šajā brīdī nav uzticama, jo tā pati ir atkarīga no tām pašām koordinātām, kas tikko pazuda. Šo uzvedību un praktisko rīcību detalizēti aprakstījām rakstā par vāju GPS signālu — tas paliek spēkā neatkarīgi no jebkādas jaunas navigācijas tehnoloģijas, par kuru runā šis raksts, jo tā vēl nav ceļā uz masveida patērētāju aparātiem.
Kas ir NAVAI un ko tas faktiski dara
NAVAI ir UAVOS izstrādāts navigācijas modulis, kas izmanto neironu tīklu, lai reāllaika kameras attēlu salīdzinātu ar iepriekš ielādētām apvidus kartēm un no šī salīdzinājuma noteiktu aparāta pozīciju. Pēc ražotāja apraksta tas integrējas kā papildu navigācijas slānis līdzās standarta autopilotam, nevis to aizvieto, un rezultātus — apvidus sakritības vizualizāciju un navigācijas ticamības datus — operators redz APS Ground Control Station saskarnē. Svarīgi precīzi: ražotājs to nosauc kā risinājumu fiksētspārnu bezpilota aparātiem (fixed-wing UAS), nevis daudzrotoru dronu klasei, ar kuru vairums A1/A3 pilotu lido ikdienā. Tas nozīmē citu lidojuma profilu, citu misijas garumu un citu operatoru loku — parasti komerciālu vai institucionālu, nevis hobija lietotāju.
Kas apstiprināts un kas nav
Šis ir palaists produkts — UAVOS to prezentēja publiski 2026. gada jūlijā, un modulis, spriežot pēc apraksta, ir integrējams jau šobrīd. Tas ir jāatšķir no divām citām lietām, kuras teksts nesola apstiprināt: precīzus veiktspējas skaitļus (piemēram, cik precīzi vai cik ilgi bez GNSS aparāts notur pozīciju) neatkarīgi testi nav publiskoti, tāpēc tos šeit neatkārtojam kā faktu — tie ir ražotāja apgalvojumi, kamēr nav pretējā. Un modulis pats par sevi nav jauns fiziskas navigācijas princips — apvidus salīdzināšana ar kameras attēlu un vizuālā SLAM ir zināma pieeja, ko izmanto vairāki pētniecības un komerciāli projekti; NAVAI jaunums ir konkrētais produkta iesaiņojums un integrācija ar konkrētu zemes vadības staciju, nevis pati ideja.
Vai tas nonāks patērētāja dronā
Pagaidām nē, un tas ir jāsaka tieši. NAVAI mērķauditorija ir fiksētspārnu platformas ar lielāku skaitļošanas jaudu, atsevišķu maksājuma slodzi navigācijai un komerciālu vai institucionālu lietojumu — ne tas pats budžets un ne tas pats aparatūras profils, kas patērētāja vai prosumer multikopteram. Ceļš no šāda moduļa līdz tam, ka tas parādās plaši pieejamā A1/A3 klases dronā, ir gadu, nevis mēnešu jautājums, un pat tad tas visticamāk paliktu papildu, nevis pamata navigācijas slānis — tāpat kā mašīnredzes un inerciālās apvienošanas pieejas, kuras jau šobrīd pakāpeniski ienāk dronu konstrukcijā, kā aprakstījām "Pole-31" rakstā.
Kas šobrīd svarīgi
GNSS traucējumi pierobežā ir reāla, atkārtota parādība, nevis izņēmums, un dronu industrija uz to atbild ar navigācijas slāņiem, kas nepaļaujas tikai uz satelītiem. NAVAI ir konkrēts piemērs šai tendencei, bet tas šobrīd risina problēmu fiksētspārnu, nevis patērētāja aparātiem. Praktiskā atbilde A1/A3 pilotam paliek nemainīga: zini, kā tavs konkrētais drons uzvedas, zaudējot GPS, neuzticies RTH kā garantijai un esi gatavs pāriet uz manuālu vadību, saglabājot tiešu redzamību.
Nākamais solis: ja vēl neesi lasījis, ko konkrēti nozīmē vāja vai zudusi GPS fiksācija tavam aparātam un kā to praktiski risināt lidojuma laikā, skaties rakstu par vāju GPS signālu dronam. Par to, kā elektroniskās karadarbības sistēmas ietekmē dronu navigāciju plašāk, lasi antidronu sistēmas un elektroniskā karadarbība.
