Jauns pētījums nosaucis Latviju par vienu no Eiropas vadošajām dronu nozares valstīm — ar straujāk augošu dronu, autonomo sistēmu un robotikas sektoru Baltijā nekā Igaunijā vai Lietuvā. Virsraksts skan iespaidīgi, bet cilvēkam, kas šobrīd kārto A1/A3 sertifikātu, jautājums ir konkrētāks: vai šis "augums" nozīmē vairāk darba iespēju sertificētam pilotam, vai tas ir kaut kas cits.
Īsā atbilde: nozares redzamība ir reāla, taču lielākā daļa tās, uz ko atsaucas pētījums, ir aizsardzības un testēšanas aktivitāte, nevis civilā komerciālā darba tirgus, kuru atver A1/A3 sertifikāts. Abas lietas nedrīkst sajaukt.
Ko pētījums faktiski min
Pēc Baltic News Network ziņojuma, pētījuma secinājumi balstās uz vairākiem elementiem:
- Latvijas kopīga dronu ražošanas iniciatīva ar Ukrainu;
- Latvijas loma kā NATO galvenajam pretdronu testēšanas poligonam Sēlijā;
- komerciāls ekosistēmas slānis ap dronu pakalpojumiem un jaunuzņēmumiem, koncentrēts Rīgas apkārtnē.
Pats pētījums publiski atrodams nav — šis raksts atsaucas uz BNN kā avotu, nevis uz pētījuma oriģinālu, jo pēdējo nevarēja neatkarīgi identificēt un pārbaudīt.
Aizsardzība un testēšana nav tas pats, kas civilais darba tirgus
Šeit der pielietot pamatnošķīrumu, ko izmantojam ikvienam jaunumam par dronu tehnoloģijām: vai kaut kas ir izvietots (fielded), testēts (testing) vai tikai paziņots (announced) — un kam tas paredzēts.
Sēlijas poligons ir NATO pretdronu testēšanas infrastruktūra. Tur notiek militāro un pretdronu sistēmu izmēģinājumi, nevis civilo pilotu nodarbinātība. Testēšanas poligona esamība nerada jaunas A1/A3 līmeņa darba vietas — tas ir aizsardzības nozares objekts ar pavisam citu personāla un sertifikācijas profilu (parasti specifiskā kategorija, militārie operatori vai ražotāju testa piloti, nevis atklātās kategorijas sertifikāts).
Kopīgā ražošanas iniciatīva ar Ukrainu ir aizsardzības rūpniecības projekts — ražošanas jaudas un piegādes ķēžu jautājums, nevis civilo dronu pakalpojumu tirgus paplašināšanās. Šāda veida iniciatīvas var radīt darba vietas inženierijā, ražošanā un loģistikā, bet tās nav darba vietas, ko pretendents var aizpildīt ar A1/A3 vai pat A2 sertifikātu.
Citiem vārdiem — pētījuma virsraksts par "straujāk augošu nozari" apkopo aizsardzības, testēšanas un civilās komercijas aktivitāti vienā skaitlī. Tas nedod pamatu secinājumam "vairāk pieprasījuma pēc A1/A3 pilotiem", jo lielākā daļa augšanas nenāk no šī segmenta.
Kur reāli atrodas civilais komerciālais pieprasījums
Segments, ko atklātās kategorijas sertifikāts faktiski atver, ir cits — un tas Latvijā aug lēnāk, bet konkrētāk:
| Joma | Kāda līmeņa sertifikāts parasti nepieciešams |
|---|---|
| Infrastruktūras apsekošana (elektrolīnijas, jumti, ēkas) | Bieži specifiskā kategorija, atkarībā no operācijas; sākumpunkts tomēr ir atklātās kategorijas kompetence |
| Lauksaimniecība (kartēšana, monitorings — ne smidzināšana) | A2/A3 kā bāze, atkarībā no lidojuma augstuma un attāluma no cilvēkiem |
| Kartēšana un mērniecība | A1/A3, dažviet A2 |
| Notikumu un nekustamā īpašuma foto/video | A1/A3 |
Šī tabula nav pilnīga darba tirgus prognoze — tā parāda, ka reālais pieprasījums ir sadrumstalots pa nišām un lielākoties saistīts ar atklāto kategoriju vai tās tuvāko specifiskās kategorijas pakāpi, nevis ar aizsardzības poligoniem. Par to, kā šis solis izskatās praktiski, lasiet mūsu rakstu kā kļūt par komerciālu dronu pilotu un kā sākt dronu biznesu.
Kā lasīt "straujāk augošās nozares" apgalvojumu
Trīs lietas der paturēt prātā, lasot šāda veida ziņojumus:
- Nozares izaugsme ≠ individuāla darba tirgus izaugsme. Aizsardzības līgumi un testēšanas poligoni palielina nozares kopējo apjomu statistikā, bet nerada tiešu ceļu no A1/A3 sertifikāta uz algotu amatu tajos.
- "Ekosistēma Rīgas apkārtnē" ir plašs apzīmējums — tas ietver gan aizsardzības uzņēmumus, gan mazus komercpakalpojumu sniedzējus. Pirms secinājuma "šeit ir darbs man" der noskaidrot, par kuru daļu konkrēti ir runa.
- Alga un pieprasījums pēc konkrētas kompetences ir labāks rādītājs nekā nozares kopējais izaugsmes procents. Par reālistisku ainu skatiet mūsu rakstu cik nopelna dronu pilots.
Vairāk par Latvijas aizsardzības un pretdronu nozares kontekstu — atsevišķi no civilā tirgus — lasiet Latvijas pretdronu klasterī: Origin Robotics un ERAser un Latvijas dronu industrijā Eurosatory 2026.
Kas šobrīd svarīgi
Latvijas redzamība dronu nozarē ir reāla — testēšanas infrastruktūra, ražošanas iniciatīvas un komerciāls ekosistēmas slānis pastāv un aug. Bet tas ir cits tirgus segments nekā tas, kuru atver A1/A3 vai A2 sertifikāts. Ja mērķis ir konkrēts darbs ar dronu — apsekošana, kartēšana, foto/video pakalpojumi —, sertifikāts ir pareizais pirmais solis neatkarīgi no virsraksta par "vadošo dronu hubu". Ja mērķis ir aizsardzības vai ražošanas nozare, tas ir cits ceļš ar citām prasībām, kas ar atklātās kategorijas kompetenci nesākas un ar to nebeidzas.
Vēlaties uzzināt, kāda veida darbs ar dronu Latvijā šobrīd faktiski pastāv? Skatiet mūsu apkopojumu darbi, kur izmanto dronus.
