Latvija nesūta uz austrumu robežu Vācijas vai Amerikas tehniku. Tā sūta savu — Origin Robotics un Eraser ražotos pārtveršanas dronus, izvietotus mobilās komandās uz 4x4 transportlīdzekļiem, līdz četriem karavīriem vienā vienībā. Operacionālās gatavības mērķis: jūnija sākums. Tas ir skaidrs signāls, ka Latvijā veidojas nopietns pretdronu rūpniecības klasteris, nevis tikai valsts pasūtījums.
Šis klasteris uzreiz maina vienu lietu: dronu zināšanas Latvijā vairs nav tikai civilās vai sporta nozares jautājums. Tās ienāk drošības un rūpniecības plānošanā kā patstāvīgs faktors.
Ko Latvija dara un kāpēc tagad
- gada 26. maijā Latvijas Bruņoto spēku Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs majors Modris Kairišs Rīgā izklāstīja žurnālistiem konkrētu plānu. Mobilās komandas — līdz četriem karavīriem vienā transportlīdzeklī — dosies uz robežu ar Krieviju, aprīkotas ar Origin Robotics un Eraser pārtveršanas droniem.
Fons ir tiešs. Kopš 2025. gada sākuma Baltijas valstīs reģistrēti vismaz 24 dronu incidenti no Krievijas puses, ziņo neatkarīgais izdevums Novaya Gazeta Europe. 2026. gada 7. maijā divi droni nokrita Latvijas teritorijā — viens trāpīja tukšam degvielas depo. Pēc tam Latvijas valdība sabruka.
Robežas garums ar Krieviju un Baltkrieviju ir gandrīz 400 kilometru. Pilnībā to nosegt ar cilvēku komandām, pēc Kairiša teiktā, prasītu "milzīgu" personāla skaitu un būtiski noslogotu bruņotos spēkus. Tāpēc pirmās komandas ir solis ceļā uz spēju, nevis galarezultāts.
Kill chain — ko šis jēdziens nozīmē praksē
Kill chain jeb nogalināšanas ķēde ir darba shēma, kas apraksta soļu secību: atklāt, identificēt, pieņemt lēmumu, rīkoties. Dronu pārtveršanā tas nozīmē atrast dronu, noteikt, ka tas ir drauds, izlemt to pārtvert un pārtvert.
Grūtākā daļa nav tehnika vien. Visgrūtākā ir atklāšana. Shahed tipa droni lido 50–100 metru augstumā un ir būvēti no lētiem kompozītmateriāliem, kurus radars lielākoties izlaiž cauri. Akustiskie sensori, ko Latvija sāka izvietot jau pirms vairākiem mēnešiem, kopā ar radaru un optiskajiem sensoriem ir "diezgan efektīvi", pēc Kairiša teiktā. Bet radari zemu lidojošu dronu atklāšanai ir vajadzīgi ik pa 10–20 kilometriem — ar visu nepieciešamo infrastruktūru.
Atsevišķa problēma ir komandvadība. Kairišs to nosauca par "mantoto domāšanu" NATO C2 uzbūvē: sensoru dati tiek apvienoti un klasificēti augstākā līmenī, pirms tie var nonākt pie mobilās komandas robežas tuvumā. Šī klasifikācija lauž kill chain laikā jutīgos soļus. Viņa secinājums: dronu pārtveršanai jādarbojas "ļoti zemā klasifikācijas līmenī", un NATO valstīm, kas veido savas C2 sistēmas, tās būs jāpadara savstarpēji savietojamas.
Ko Latvija mācās no Ukrainas
Ukraina ar mobilām pretdronu komandām strādā kopš 2022. gada un arvien vairāk pāriet no šaujamieročiem uz pārtveršanas droniem kā galveno veidu, kā draudus notriekt. Latvija meklē ukraiņu zināšanas, nevis tehniku: kill chain procedūras, sensoru izkārtojuma loģiku un to, kā ātri pieņemt lēmumus mainīgā lauka situācijā.
Tā ir reti vērtīga zināšana. Lielākā daļa Eiropas valstu C-UAS apgūst no publikācijām, simulācijām vai īsiem testiem poligonā. Ukraina to gūst no reālas kaujas ikdienas — desmitiem pārtveršanu nedēļā. Tagad šī pieredze caur strukturētu sadarbību nonāk Latvijā.
Kairišs iezīmēja arī nākamo soli aiz mobilajām komandām: pilnībā automātiskus pārtveršanas dronus palaišanas konteineros gar robežu, vadāmus no komandvadības centra, bez cilvēka pie katra palaišanas punkta. Latvija jau testē tā sauktās "launch-box" tehnoloģijas. "Šis ir virziens, kurā Rietumu valstīm jāiet, jo mūsu cilvēkresurss ir ļoti dārgs," viņš sacīja.
Ko šis klasteris nozīmē Latvijas dronu rūpniecībai
Origin Robotics un Eraser nav prototipu piegādātāji. To sistēmas nonāk reālā izvietošanā — pie robežas, nevis tikai poligonā. Tas nozīmē ražošanas jaudu, lauka atbalstu un pastāvīgu attīstību, ko virza operacionālā atgriezeniskā saite.
Latvija arī uztur NATO inovāciju poligonu pretdronu sistēmām Sēlijas militāro mācību laukumā. Kairišs norādīja, ka C-UAS sistēmu testēšana pret reāliem draudiem daudzās Eiropas valstīs ir "gandrīz neiespējama" — traucē birokrātija, iedzīvotāju blīvums un gaisa satiksmes blīvums. Sēlijā Latvija ar īpašiem valdības izņēmumiem var veikt elektroniskās karadarbības testus un augstuma mācības. Šī testēšanas vide ir konkrēta priekšrocība vietējiem izstrādātājiem.
Autonomo sistēmu kompetences centram ir īpašas valdības pilnvaras paātrināt iepirkumus — saspiežot ciklu, kas parasti ilgst gadus, līdz mēnešiem. Tas maina attīstības atgriezeniskās saites ciklu tādiem ražotājiem kā Origin Robotics un Eraser. Tas arī padara Latviju par neparasti praktisku testēšanas vidi plašākai NATO C-UAS kopienai.
Kādas specialitātes kļūst pieprasītas
Pretdronu klasteris rada pieprasījumu pēc cilvēkiem ar konkrētām prasmēm. Daļa lomu ir nepārprotami militāras. Citas nav.
Dronu operatori. Pamata vajadzība. Pārtveršanas drona vadīšana prasa precīzu kontroli mazos augstumos, ātru sensoru datu lasīšanu un lēmumus zem spiediena. Prasmju slieksnis ir augstāks nekā atpūtas lidošanā.
Sistēmu integratori. Sensoru tīkls, komandvadības saskarne, drona avionika — atsevišķi tas nestrādā. Integrācija ir viena no augstāk vērtētajām lomām jebkurā C-UAS arhitektūrā, un tai vajadzīgi cilvēki, kas prot strādāt ar tehniku, programmatūru un protokoliem.
Tehniskie un apkopes speciālisti. Autonomas sistēmas lauka apstākļos bojājas. Kādam tās jālabo, jākonfigurē, jāatjaunina programmatūra. Šis darbs notiek poligonā šodien un robežas atbalsta punktos rīt.
Radiofrekvenču un elektroniskās karadarbības speciālisti. Dronu atklāšana un nomākšana ir sacensība elektromagnētiskajā spektrā. Pārtveršana bieži ietver EW komponentu — vai nu nomākšanu, vai navigācijas traucēšanu, vai frekvenču skenēšanu. Pieprasījums pēc šīs prasmes nezūd.
Iepirkumu un projektu vadītāji. Paātrināts iepirkumu cikls nozīmē biežākas procedūras, vairāk tehnisko specifikāciju un vairāk testēšanas protokolu. Kādam šis darbs jāvada.
Daļa šo lomu radīsies pie ražotājiem, poligonā un sistēmu integrācijas uzņēmumos — ne tikai armijā.
Kas no tā sekos civilajam dronu sektoram
Dronelingo ir platforma EASA A1/A3 sertifikācijas sagatavošanai. Mūsu auditorija ir civilie operatori — atpūtas, komerciālie vai ikviens, kas gatavojas formālajai kvalifikācijai, ko Latvija prasa saskaņā ar Eiropas dronu noteikumiem. Šis tvērums nemainās.
Mainās tirgus apkārt tam.
Operators, kurš saprot drona aerodinamiku, prot lasīt sensoru datus un spēj spriest par lidojuma parametriem sarežģītos apstākļos, ir vērtīgāks nekā tas, kurš nokārtoja eksāmenu un tur apstājās. Šo atšķirību pamana arvien vairāk darba devēju — arī infrastruktūras inspekcijā, monitoringā un arvien vairāk lomās blakus C-UAS sektoram, kur formāla sertifikācija un noteikumu zināšana ir prasība, nevis papildu pluss.
Latvija kā NATO C-UAS inovāciju centrs piesaista arī vairāk pētnieku, partnerorganizāciju un starptautisku programmu. Tas palielina to profesionālo vidu skaitu, kur atzīta civilā kvalifikācija ir svarīga. Sertifikācijas ceļvedis Latvijai un prakses sadaļa ir veidoti tieši šim — lai izaudzētu tādu praktisku prasmi, kas notur reālos apstākļos, ne tikai eksāmenā.
Kas jāatceras
Dažu nedēļu laikā Latvija no robežas dronu incidentiem nonāca pie izvietotām pārtveršanas komandām ar vietēji ražotām sistēmām, NATO testēšanas poligona, paātrinātām iepirkuma pilnvarām un strukturētas piekļuves Ukrainas kaujas pieredzei. Pretdronu klasteris nav plāns uz papīra — tas jau darbojas.
Pieprasījums pēc cilvēkiem, kas saprot dronus, aug tirgū, kas pieauga jau pirms drošības dimensijas parādīšanās. Ne katrai lomai vajadzēs militāru līgumu. Bet katrai nopietnai lomai šajā jomā — civilā vai citādā — vajadzēs tādu tehnisku pārliecību, ko sāk veidot formāla sertifikācija.
