"Sadales tīkls" šogad plāno ar droniem apsekot aptuveni 10 000 km no sava vairāk nekā 90 000 km garā elektrotīkla — darbu, ko agrāk veica kājām ejot gar līnijām mežā vai lidojot ar helikopteru. Certificētam A1/A3 pilotam, kas par to lasa, jautājums ir konkrēts: vai šis ir darbs, ko es varētu paņemt? Atbilde prasa nošķirt divas lietas — ko uzņēmums faktiski dara gaisā, un ko šodien drīkst darīt persona ar atvērtās kategorijas apliecinājumu.
Ko "Sadales tīkls" faktiski dara
Pēc uzņēmuma pašu sniegtās informācijas (LSM), programma jau ir operacionāla, nevis izmēģinājuma stadijā:
| Rādītājs | Vērtība |
|---|---|
| Tīkla kopgarums | vairāk nekā 90 000 km |
| Plānotais apsekojums ar droniem 2026. gadā | aptuveni 10 000 km |
| Drona pilotu skaits uzņēmumā | vairāk nekā 50 |
| Ekspluatācijā esošie droni | 29, četru tipu |
| Ārējais pakalpojumu sniedzējs | pašlaik joprojām iesaistīts, uzņēmums to raksturo kā agrīnu posmu |
Operacionālais dalījums ir skaidrs: mazākie droni tiek izmantoti pēc negadījuma — piemēram, pēc vētras apsekot bojātu posmu —, savukārt lielākie droni ar maināmām kamerām veic ieplānotus, lielā mērā automatizētus lidojumus pa regulāru grafiku. Uzņēmuma pārstāvis skaidro, ka daļa darbinieku, kas agrāk maršrutus gāja kājām, tagad mācās vadīt šos dronus — process, kas raksturots kā vēl agrīnā stadijā.
Ekonomiskais dzinējs ir tiešs: posms, ko agrāk vajadzēja iet kājām cauri mežam, tagad prasa dažas minūtes gaisā. Tas paātrina bojājumu noteikšanu un samazina darbinieku laiku grūti pieejamā apvidū — nevis abstrakta "digitālā transformācija", bet konkrēts ceļošanas laika un pieejas ietaupījums.
Kāpēc šis ir specifiskās kategorijas darbs, nevis atvērtās kategorijas darbs
Šeit ir robeža, ko viegli pārlēkt lasot ziņu virsrakstu: fakts, ka lielā infrastruktūras kompānija lido pie elektrolīnijām ar droniem, nenozīmē, ka A1/A3 apliecinājums to atļauj arī privātam pilotam. Kā aprakstīts rakstā par lidojumu vietu izvēli Latvijā, CAA vadlīnijas jau atvērtajā kategorijā prasa maksimāli izvairīties no lidojumiem virs inženierbūvēm, un profesionāla elektrolīniju inspekcija parasti šo robežu pārkāpj — tas nav parasts filmēšanas lidojums ar drošu rezervi.
Sistemātiska, ieplānota tīkla inspekcija tādā apjomā, kā to dara "Sadales tīkls" — regulāri maršruti, daļēji automatizēti lidojumi, iespējami BVLOS elementi lielos meža posmos — pēc būtības iekļaujas specifiskajā kategorijā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/947, nevis atvērtajā. Tas nozīmē, ka ekspluatants (šajā gadījumā uzņēmums vai tā līgumpartneris) strādā vai nu pēc iepriekš definēta risku novērtējuma (PDRA), vai pilna riska novērtējuma (SORA) — nevis vienkārši ar A1/A3 apliecinājumu. Kas šie termini nozīmē praksē un kā process notiek Latvijā, sakārtots rakstā par STS, PDRA un SORA.
Šo robežu vērts pateikt tieši: A1/A3 apliecinājums neautorizē šāda tipa komerciālu inspekcijas darbu. Tas ir ieejas punkts atvērtajā kategorijā, nevis kvalifikācija specifiskās kategorijas ekspluatācijai. Kur konkrēti šī robeža novelkas — augstums, attālums, lidojuma veids —, aprakstīts rakstā kad vajadzīga specifiskā kategorija.
Ko šodien drīkst individuāls A1/A3 pilots
Individuāls pilots ar atvērtās kategorijas apliecinājumu drīkst filmēt vai fotografēt elektrolīnijas no drošas distances, VLOS režīmā, ievērojot 120 m griestus un CAA ieteikumu izvairīties no lidojumiem tieši virs pašas būves. Tas ir cits darbs nekā sistemātiska tīkla inspekcija ar mērķi noteikt bojājumus vai plānot uzturēšanu — pēdējais parasti prasa gan tehnisku sagatavotību (termālā vai optiskā kamera, lidojuma plānošanas programmatūra), gan juridisku pamatu ārpus atvērtās kategorijas.
Praktiskā atšķirība ir arī atbildībā. Uzņēmuma programmā par lidojuma drošību un atļaujām atbild ekspluatants, ne atsevišķs pilots — pirms pacelšanās notiek lidojuma atļaujas, ierobežojumu un pirmslidojuma pārbaudes saraksta process, ko "Sadales tīkls" pats apraksta kā obligātu ikvienam lidojumam. Individuālam pilotam, kas mēģinātu to pašu darbu bez atbilstošas atļaujas, trūktu tieši šī juridiskā seguma.
Ko šis stāsta par komerciālo tirgu Latvijā
Vilinoši būtu secināt, ka "Sadales tīkls" programma nozīmē pieejamas darba vietas A1/A3 pilotiem — tas nebūtu precīzi. Uzņēmums pats apmāca savus darbiniekus pilotēt, izmantojot ārēju pakalpojumu sniedzēju kā pagaidu atbalstu, nevis atver plašu ārštata pilotu tirgu. Tas, ko ziņa parāda, ir cita lieta: reāls, jau strādājošs piemērs tam, kā izskatās industriālā inspekcija Latvijā, ne tikai koncepcija vai pilotprojekts.
Kam tas ir noderīgs signāls: pilotam, kurš nopietni apsver ceļu no A1/A3 uz komerciālu inspekcijas darbu, nākamais solis ir nevis meklēt vakanci "Sadales tīklā", bet saprast, kāda kvalifikācija un ekspluatanta statuss ir vajadzīgs, lai piedāvātu šādu pakalpojumu pašam vai strādātu pie uzņēmuma, kam šāda atļauja jau ir. Par to, kur industriālā inspekcija Latvijā un Eiropā virzās plašāk, lasi rakstā par dronu inspekciju infrastruktūrai un industrijai; par praktiskiem soļiem, kā sākt šo ceļu juridiski un finansiāli — rakstā kā sākt dronu biznesu.
Kas šobrīd svarīgi
"Sadales tīkls" ziņa ir labs, konkrēts piemērs tam, kāda izskatās reāla industriālā dronu inspekcija Latvijā — nevis pierādījums, ka A1/A3 apliecinājums pats par sevi atver šo darba tirgu. Starp abiem stāv specifiskā kategorija: PDRA vai SORA process, ekspluatanta atbildība un papildu pilota kvalifikācija. Kam šis ceļš interesē nopietni, loģiskais nākamais solis ir saprast, kāda kategorija un kāds ceļš tajā (STS, PDRA vai SORA) atbilst konkrētajam darba veidam.
Vēl neesi pārliecināts, vai tavam lidojumam vajadzīga specifiskā kategorija? Skaties rakstu kad vajadzīga specifiskā kategorija vai sāc ar pamatu — A1/A3 kursu.
