Ikviens, kas mācās atvērto kategoriju, iegaumē vienu un to pašu skaitli: 120 metri. To eksāmenā ir visvieglāk atcerēties — un gaisā vienu no visvieglāk pārkāpt, jo cilvēki kļūdās nevis skaitlī. Viņi kļūdās tajā, no kā tos 120 metrus mēra. Sajauc to, un tu vari lidot pilnīgi likumīgi pēc pults rādījuma, bet būt krietni ārpus likuma virs zemes, kas atrodas zem drona.
Šeit ir tas, ko regula patiešām saka, kāpēc drona augstuma rādītājs var tevi maldināt, vienīgais izņēmums, kas ļauj pacelties augstāk, un kāpēc lidojuma saskaņojums Latvijā nepiešķir tev nevienu papildu metru.
Noteikums, vārds vārdā
Augstuma ierobežojums atrodas Regulas (ES) 2019/947 pielikuma A daļā, punktā UAS.OPEN.010(2). Tas saka, ka bezpilota gaisa kuģis "ir jāuztur 120 metru attālumā no zemes virsmas tuvākā punkta" un ka "attālumu mērīšana ir attiecīgi jāpielāgo apvidus ģeogrāfiskajām īpatnībām, piemēram, līdzenumiem, pakalniem, kalniem".
Izlasi šo frāzi lēni: zemes virsmas tuvākais punkts. Tos 120 metrus mēra no zemes (vai ūdens) tieši zem drona — nevis no vietas, kur pacēlies, un nevis no jūras līmeņa. CAA Latvija atvērtajai kategorijai norāda to pašu ierobežojumu skaidri: 120 metri, ko mēra no zemes vai ūdens virsmas.
Tas arī ir viss noteikums līdzenā vietā. Sarežģījums sākas brīdī, kad apvidus pārstāj būt līdzens.
Kāpēc drona augstuma rādītājs var melot
Gandrīz katrs GPS drons rāda augstumu attiecībā pret pacelšanās punktu — vietu, kur to ieslēdzi un kur tika iestatīts mājas punkts. Līdzenā laukā tas precīzi sakrīt ar likumu. Nogāzē ne.
Iedomājies, ka stāvi pakalna virsotnē un lido prom pāri ielejai, kas zem tevis krīt lejup. Ekrāns rāda 110 metrus un lēni kāpj; tu jūties drošībā. Bet ielejas dibens ir 80 metrus zemāk par tavu pacelšanās punktu, tātad drons patiesībā ir ap 190 metru virs virsmas, kas zem tā — krietni pāri ierobežojumam. Pretējais ir tikpat reāls: lido kalnup, un augošā zeme var panākt dronu, par kuru ekrāns saka "120 metri", līdz tas ir tikai dažus metrus virs nogāzes.
Tieši to frāze "pielāgots apvidus ģeogrāfiskajām īpatnībām — līdzenumiem, pakalniem, kalniem" arī sedz. Likumīgais griests seko zemei. No tevis sagaida, ka lidosi pa apvidus kontūru, nevis pa līdzenu griestu, piesietu pie tavas pacelšanās augstuma. Patiešām nelīdzenā apvidū tas nozīmē vērot zemi zem gaisa kuģa, ne tikai skaitli ekrānā.
Vienīgais veids, kā atvērtajā kategorijā likumīgi pārsniegt 120 metrus
Ir viens izņēmums, un tas ir šaurs. To pieļauj punkts UAS.OPEN.010(3): lidojot 50 metru horizontālā attālumā no mākslīga šķēršļa, kas augstāks par 105 metriem, maksimālo augstumu "var palielināt līdz 15 metriem virs šķēršļa augstuma" — bet tikai "pēc par šķērsli atbildīgās personas pieprasījuma".
Tas pastāv praktiska iemesla dēļ: augstu būvju apsekošanai — 150 metru skursteņa, vēja turbīnas, sakaru masta, augstceltnes. Lai droši pārbaudītu augšu, tev jālido virs 120 metriem, tāpēc noteikums ļauj pacelties līdz 15 metriem virs būves, taču tikai tad, kad horizontāli paliec 50 metru attālumā no tās.
Ievēro nosacījumu, kas to no roba pārvērš par īstu izņēmumu: palielinājumam jābūt pieprasītam no tā, kurš atbild par šķērsli. Tu nevari pats nolemt izmantot tuvumā esošu torni kā atļauju kāpt augstāk. Šķēršļa īpašniekam jābūt iesaistītam. Parastiem atpūtas lidojumiem šis izņēmums faktiski nekad neattieksies.
Ir arī neliela atkāpe bezpilota planieriem, kas vieglāki par 10 kg (UAS.OPEN.010(4)): tie drīkst lidot tālāk par 120 metriem no virsmas, ja vien nekad nav augstāk par 120 metriem virs tālvadības pilota. Tas ir nišas noteikums modeļu planieriem, ne kameras droniem.
Ārpus šiem diviem gadījumiem atvērtā kategorija nedod nekādu ceļu virs 120 metriem. Pacelties augstāk nozīmē pamest atvērto kategoriju un pāriet uz specifisko kategoriju, kas prasa darbības atļauju, balstītu uz riska novērtējumu — nevis kaut ko, ko dari pēc iegribas labāka kadra dēļ.
Latvijā: zonas to var pazemināt, un saskaņojums to nepaceļ
120 metru griests ir ES noklusējums, bet tas ir griests, ne garantija. CAA Latvija norāda, ka atsevišķās UAS ģeogrāfiskajās zonās var būt noteikti citi augstuma ierobežojumi — parasti zemāki. Pie lidlaukiem, virs noteiktām teritorijām vai ierobežotās zonās likumīgais maksimums var nokrist krietni zem 120 metriem vai pazust pavisam. Šo zonu pārbaude pirms pacelšanās ir pirmslidojuma solis, ne pēcdoma; tās aplūkojam rakstos lidojumu aizliegtās zonas Latvijā un UAS ģeogrāfiskās zonas.
Lūk, daļa, kurā cilvēki iekrīt. Lidojuma pieteikuma saskaņojums BGKIS ierobežotai zonai neļauj pārsniegt 120 metrus. CAA Latvija ir skaidra: zonas saskaņojums nedod tiesības atkāpties no regulas pamatprasībām — piemēram, 120 metru augstuma vai VLOS. Tas atceļ tikai konkrētajai zonai noteikto ierobežojumu. Saskaņojums tev nopērk piekļuvi zonai; tas nenopērk augstumu. Lai lidotu augstāk par 120 metriem, tev joprojām vajadzīga specifiskā kategorija — ar saskaņojumu vai bez.
Kāpēc tas ir A1/A3 eksāmenā
Augstuma ierobežojums ir nosaukts A1/A3 teorijas mācību programmā, un tas nes visu atvērtās kategorijas drošības pamatojumu. Pilotētā aviācija dzīvo virs noteiktas grīdas; mazie droni ir ieslodzīti zem tās, un šiem diviem slāņiem nav jāpārklājas. Drons, kas turēts 120 metru virs virsmas, un lidmašīna pieejā ir projektēti tā, lai nekad nevarētu satikties — atdalījums, kas darbojas tikai tad, ja katrs pilots pret griestu izturas kā pret stingru robežu. Kas notiek, kad šo līniju pārkāpj, aplūkojām rakstā lidmašīnas un drona bīstamā satuvināšanās un augstuma noteikumi.
Eksāmens mēdz pārbaudīt precīzo versiju: ka 120 metrus mēra no zemes virsmas tuvākā punkta, ka apvidus maina, kur šis griests atrodas, un ka ģeogrāfiskās zonas to var pabīdīt zemāk. Kandidāts, kurš atceras tikai "120", pazaudē jautājumu, kas vaicā 120 metru no kā.
Īsā atgāde pirms pacelšanās
- 120 metri, no virsmas zem drona — nevis no tava pacelšanās punkta un nevis no jūras līmeņa.
- Griests seko apvidum. Lidojot lejup ielejā, tev jānolaižas, lai paliktu 120 m attālumā no zemes zem drona; lidojot kalnup, nogāze ceļas tev pretī.
- Ekrāns parasti rāda augstumu virs pacelšanās vietas. Nogāzē tas nav likumīgais skaitlis — vēro apvidu, ne tikai ciparu.
- Šķēršļa izņēmums: 50 m no mākslīga šķēršļa, kas augstāks par 105 m, līdz 15 m virs tā — bet tikai pēc par šķērsli atbildīgās personas pieprasījuma.
- Zonas ierobežojumu var pazemināt. Pirms katra lidojuma pārbaudi ģeogrāfiskās zonas Latvijā.
- Zonas saskaņojums griestu neceļ. 120 m un VLOS joprojām spēkā; pacelties augstāk prasa specifisko kategoriju.
BUJ
Kāds ir maksimālais drona augstums ES atvērtajā kategorijā? 120 metri, ko mēra no zemes virsmas tuvākā punkta — faktiski no zemes vai ūdens tieši zem drona. To nosaka Regula (ES) 2019/947, un tas attiecas uz visu ES; CAA Latvija atvērtajai kategorijai publicē to pašu skaitli.
Vai 120 metrus mēra no zemes vai no vietas, kur pacēlos? No zemes (vai ūdens) zem gaisa kuģa, pielāgojot apvidum. To nemēra no tava pacelšanās punkta. Nogāzē abi atšķiras — tāpēc drons, kas pultī rāda 120 metru, var būt krietni virs virsmas ielejā lejā.
Vai es kādreiz drīkstu lidot augstāk par 120 metriem atvērtajā kategorijā? Tikai vienā šaurā gadījumā: 50 metru attālumā no mākslīga šķēršļa, kas augstāks par 105 metriem, drīksti pacelties līdz 15 metriem virs tā — un tikai pēc par šo šķērsli atbildīgās personas pieprasījuma. Visam pārējam pacelšanās augstāk nozīmē pāriet uz specifisko kategoriju ar darbības atļauju.
Vai BGKIS lidojuma saskaņojums ļauj lidot augstāk par 120 metriem? Nē. Zonas saskaņojums atceļ tikai konkrētajai zonai piesaistīto ierobežojumu. Tas neļauj atkāpties no regulas pamatprasībām, piemēram, 120 metru augstuma vai VLOS. Lai pārsniegtu 120 metrus, tev joprojām vajadzīga specifiskā kategorija.
Kā 120 metri salīdzinās ar ASV 400 pēdu ierobežojumu? Tas būtībā ir tas pats griests: 120 metri ir aptuveni 400 pēdas (precīzāk — ap 394). Sistēma atšķiras, taču augstuma grīda, kas mazos dronus tur nost no pilotētās satiksmes, abās pusēs noteikta tuvu vienādā augstumā.
120 metru noteikums izskatās pēc vienkāršākās līnijas atvērtajā kategorijā, un skaitlis tāds arī ir. Pilotiem klūp virsma, no kuras to mēra, un zonas, kas to var pazemināt. Kad tas skaidrs, saliec to kopā ar atvērto kategoriju A1, A2 un A3 un to, ko sagaida A1/A3 eksāmens Latvijā, tad izstrādā augstuma un gaisa telpas jautājumus prakses komplektos — "120 metri no kā" ir tieši tāds jautājums, kas šķiet pašsaprotams, līdz jānosauc virsma.
