Privātums un datu aizsardzība ir viens no deviņiem A1/A3 teorijas eksāmena tematiem — un tas, kuram pilotu vairums pieskaras pavirši. Blakus gaisa telpai, svara klasēm un laikapstākļiem tas šķiet "mīksts". Tomēr brīdī, kad dronam ir kamera, tu esi vienu soli no svešu cilvēku personas datu apstrādes — un to nosaka nevis aviācijas, bet pavisam citi likumi. Šis raksts ir par to, kad filmēšana ar dronu Latvijā tiešām aizskar VDAR un ko ar to darīt.
Divi uzraugi, divi atšķirīgi uzdevumi
Drons, ar kuru lido, atbild divām iestādēm, kuru kompetences nepārklājas. Civilās aviācijas aģentūru (CAA) interesē lidojuma drošība — kur drīkst lidot, cik augstu, cik tālu no cilvēkiem. Personas dati ir citas iestādes lauciņš: tā ir Datu valsts inspekcija (DVI), kas Latvijā uzrauga VDAR ievērošanu.
Lidojums, kas pēc atvērtās kategorijas noteikumiem ir pilnīgi likumīgs, joprojām var pārkāpt datu aizsardzības normas. Atbilstība vienam uzraugam neko nepasaka par otru. EASA to formulē tāpat: jebkura drona darbība, kas vāc personas datus, nes savus juridiskos pienākumus — atsevišķi no noteikumiem par to, kur un kā lido.
Kas no gaisa skaitās "personas dati"
Personas datu jēdziens ir plašāks, nekā vairums pilotu domā. EASA skaidrojums ir tiešs — runa nav tikai par atpazīstamu seju. Mājas fasāde, transportlīdzekļa numura zīme, cilvēka atrašanās vieta, pat termālais (infrasarkanais) attēls var būt personas dati, ja tos var sasaistīt ar konkrētu, identificējamu cilvēku. A1/A3 mācību programma sejas, numura zīmes un balsi ieliek vienā grozā.
Ja ieraksts ļauj izdalīt konkrētu cilvēku, tu esi VDAR tvērumā. EASA piebilst brīdinājumu, ko vērts paturēt prātā: tas var notikt netīši, vienkārši tāpēc, ka drons fiksē vairāk, nekā plānoji.
Robeža, ko velk DVI: vai cilvēks ir atpazīstams
DVI 2025. gada septembrī publicēja saprotamā valodā rakstītu skaidrojumu par dronu izmantošanu, un tā kritērijs ir praktisks. Personas datu apstrāde notiek tikai tad, ja materiālā var atpazīt konkrētu cilvēku. Pēc pašas DVI piemēriem tu parasti neapstrādā personas datus, ja:
- drons fiksē no liela attāluma;
- redzamība ir slikta un cilvēki nav atšķirami;
- tu filmē privātīpašumu, bet pats cilvēks kadrā nav saskatāms.
Tātad augsts, plašs kadrs ar mežu vai jūras krastu nav datu aizsardzības problēma. Zems pārlidojums, kurā kadrā nonāk atpazīstams kaimiņš savā pagalmā, ir pavisam cita lieta.
Personiskā lietošana ir izņēmums — bet tam ir robežas
Lūk, daļa, kas ļauj vairumam hobija pilotu atslābt. Ja filmē tikai sev — glabā skaistus kadrus savā arhīvā un neplāno tos izplatīt — VDAR nav piemērojama, pat ja kadrā parādās citi cilvēki. Tas ir "tikai personiska vai mājsaimnieciska darbība" — izņēmums, kas ierakstīts VDAR 2. pantā, un DVI apstiprina, ka tas attiecas arī uz privātiem drona kadriem.
Robeža ir publiskošana, un ES Tiesa jau ir pārbaudījusi, kur tā iet. Lietā Ryneš (C-212/13) mājas kamera, kas fiksēja arī publisku ietvi, tika atzīta par tādu, uz kuru mājsaimniecības izņēmums neattiecas. Mācība droniem pārceļas tieši: brīdī, kad kadri pārstāj būt privāta piemiņa un kļūst par koplietošanas materiālu — publicēti, pārdoti, izmantoti, lai parādītu, "kā aizritēja pasākums" — uz personisko lietošanu vairs atsaukties nevar.
Ja publicē, vajag pamatu, ko likums pieņem
Kad mājsaimniecības izņēmums atkrīt, materiālam ar atpazīstamiem cilvēkiem vajadzīgs tiesisks pamats pēc VDAR. DVI norāda uz reālajiem dronu darbam:
- Leģitīmās intereses — ierastais pamats, piemēram, pasākuma kadram no gaisa — bet tikai pēc līdzsvarošanas testa, kurā tavu mērķi nosver pret filmēto cilvēku privātumu.
- Sabiedrības intereses — šaurākos gadījumos.
- Žurnālistika, kurai ir savi izņēmumi.
Lai uz kuru pamatu atsauktos, cilvēkiem, ko filmē publiskā vietā, ir tiesības — sākot ar tiesībām zināt, ka tas notiek. DVI ieteiktais risinājums ir patīkami praktisks: izvieto informatīvu zīmi vietā, kur filmē. Un ar pamatu vien nepietiek — joprojām darbojas VDAR 5. panta principi. Vāc tikai to, kas vajadzīgs, glabā ne ilgāk, nekā nepieciešams, un spēj paskaidrot, ko un kāpēc darīji.
Atsevišķs slazds: kritiskā infrastruktūra
Datu aizsardzība nav vienīgais ar aviāciju nesaistītais noteikums par filmēšanu. Pie kritiskās infrastruktūras Latvijā redzēsi zīmi "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS". Šis aizliegums pastāv pats par sevi — neatkarīgi no tā, vai kadrā ir kāds cilvēks. Tas ir A1/A3 programmā ar iemeslu: piloti aizmirst, ka "nav cilvēku — nav problēmu" uz aizsargātiem objektiem nedarbojas.
Pirms publicē: īsa pārbaude
- Vai kadrā var atpazīt konkrētu cilvēku? Ja nē, visticamāk, esi tīrs.
- Vai tas ir tikai tavam privātajam arhīvam? Personiskā lietošana ir izņēmums.
- Vai publicē? Izvēlies tiesisko pamatu un izej līdzsvarošanas testu.
- Vai apzināti filmēji cilvēkus publiskā vietā? Informē viņus — pietiek ar zīmi.
- Vai biji pie kritiskās infrastruktūras? Vispirms meklē filmēšanas aizlieguma zīmi.
Kas svarīgi tagad
Vairumam atpūtas pilotu atbilde ir mierinoša: filmēt sev ir atļauts, un tāli vai neatpazīstami kadri vispār nav personas dati. Risks koncentrējas vienā solī — publicēt materiālu, kurā var atpazīt īstus cilvēkus. Uztver to kā brīdi, kad ieslēdzas VDAR: sagādā tiesisko pamatu un informē kadrā esošos. Tas ir arī īsts eksāmena temats, tāpēc tā pati loģika nopelna punktus A1/A3 teorijas testā.
Vajag pārējo teoriju? Mūsu A1/A3 eksāmena ceļvedis aptver visus deviņus tematus, un A1/A3 apliecības ceļvedis iziet visu ceļu no reģistrācijas līdz sertifikātam. Trenē plašāko programmu praktiskajos uzdevumos.
