No 4. līdz 12. jūlijam virs Latgales pierobežas katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00 notiek plānoti zemie dronu lidojumi. Latvijas Gaisa spēki par to paziņoja iepriekš un aicināja iedzīvotājus neuztraukties. Lidojumi ir daļa no austrumu robežas stiprināšanas — tie ir mūsējie, mācību lidojumi, nevis sveši.
Cilvēkam uz zemes tas rada saprotamu jautājumu. Drons virs galvas šonedēļ — mūsējais vai nē? Un, ja tas šķiet aizdomīgs, ko īsti darīt: bēgt, zvanīt, filmēt ar telefonu? Izrunāsim to mierīgi un pēc būtības: kas gaisa kuģa lidojumu padara likumīgu, kāpēc no zemes to gandrīz nevar pārbaudīt, uz kādām pazīmēm der skatīties un pa kuru numuru ziņot.
Kas šobrīd ir debesīs virs Latgales
Fakti ir īsi. No 4. līdz 12. jūlijam Latgales pierobežas reģionā katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00 notiek plānoti bezpilota lidaparātu zemie lidojumi. To paziņoja paši Gaisa spēki, un aģentūra LETA apstiprināja datumus un laiku. Militārpersonas aicina izturēties ar sapratni.
Lidojumi ir daļa no darba pie austrumu robežas nostiprināšanas. Kopš 2024. gada marta Nacionālie bruņotie spēki (NBS) veic robežas militāru stiprināšanu, bet pati aizsardzības līnija ir Baltijas valstu un Polijas kopīgs projekts, par ko vienojās 2024. gada janvārī. 25. jūnijā aizsardzības ministrs Raivis Melnis paziņoja, ka pie robežas tiks izvietotas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas; kādas tieši — "operacionālās drošības dēļ" netiek atklāts.
Svarīgs ir arī fons. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas teritorijā ir nogāzušies septiņi bezpilota lidaparāti, vēl vienu neitralizēja NATO iznīcinātāji. NBS gan uzsvēra: nav pamata automātiski uzskatīt visus šos dronus par Ukrainas droniem. Viens no pavasara incidentiem maksāja amatu aizsardzības ministram, un drīz pēc tam atkāpās visa valdība. Citiem vārdiem, debesis virs Latgales nav abstrakcija — gan valsts, gan iedzīvotāji pret tām izturas nopietni.
Kāpēc no zemes gandrīz nevar noteikt, vai drons ir likumīgs
Sāksim ar neērtu patiesību: ar aci, no apakšas, atšķirt atļautu lidojumu no pārkāpuma ir gandrīz neiespējami. Un tas ir normāli — no tevis to arī neprasa.
Civils drons lido likumīgi, ja operators ir reģistrēts CAA Latvijā, pilots ir apmācīts un ieguvis tiesības lidot, aparāts turas zem 120 metriem, tiešā redzamībā un atstatus no aizliegtajām zonām un cilvēkiem. Tās ir reālas prasības, bet neviena no tām no zemes nav nolasāma. Operatora reģistrācijas numuru uz korpusa tu nesaskatīsi, "Remote ID" signālu ar parasta cilvēka telefonu nenoķersi, un augstumu ar aci novērtēt ir grūti.
Pieskaiti tam, cik dažādi cilvēki dronus paceļ gaisā pilnīgi likumīgi. Amatieri filmē ainavas, uzņēmumi apseko laukus un elektrolīnijas, bet dienesta dronus lieto gan Valsts policija, gan Valsts robežsardze, gan paši NBS. Tieši tāpēc Aizsardzības ministrijas portāls sargs.lv atklāti iesaka: pirms ziņo par "aizdomīgu" dronu, izvērtē situāciju.
Secinājums ir vienkāršs. Tavs uzdevums nav izspriest par likumību, bet pamanīt to, kas patiešām izskatās pēc apdraudējuma, un nodot to tiem, kas to noskaidros. Tālāk — kā atšķirt "vienkārši dronu" no "vērts ziņot".
Pazīmes, uz kurām der skatīties
Tas nav juridisks tests, bet veids, kā novērtēt risku. Jo vairāk punktu sakrīt, jo nopietnāks iemesls ziņot.
- Drons ir nokritis vai esi atradis atliekas. Tas ir galvenais signāls. Pret nokritušu aparātu un jebkurām nepazīstamām atliekām izturies kā pret iespējamu spridzekli — netuvojies.
- Tas riņķo pie jutīgiem objektiem. Robeža, militārā tehnika un objekti, kritiskā infrastruktūra, degvielas noliktavas — to tuvumā jebkurš nepazīstams drons ir uzmanības vērts.
- Tas lido naktī pie austrumu robežas. Kopš 2025. gada 11. septembra gaisa telpa pie Latvijas austrumu robežas ir slēgta no plkst. 20.00 līdz 7.00. Drons šajā koridorā naktī jau ir anomālija.
- Tas acīmredzami filmē cilvēkus vai privātu teritoriju tuvplānā. Tas jau ir tava privātuma, ne tikai drošības jautājums, un par to tev ir tiesības ziņot.
- Tas ir liels, "lidmašīnas" izskata vai neparasti skaļš. Sadzīves kvadrokopters un liels spārnots aparāts ir pavisam atšķirīgas lietas.
Un otra puse, lai neizbītos no katras ēnas. Neliels kvadrokopters virs lauka dienā, izsludināto mācību laikā, visticamāk ir vai nu amatieris, vai tieši tie paši "mūsējie" lidojumi. Gaisa spēku "neuztraucieties" ir par to. Miers un modrība te viens otram nav pretstati.
Kur un kā ziņot
Īsi: par apdraudējumu — 112, par pārkāpumu bez tiešas briesmas — 110. Sadalām.
Zvani 112, ja drons apdraud drošību vai ja tas ir nokritis un esi atradis atliekas. Tas ir vienotais ārkārtas dienestu numurs. Ko darīt pēc sargs.lv un ekspertu ieteikumiem:
- Nosauc vietu un laiku. Apraksti, ko redzi.
- Netuvojies nokritušam dronam un neaiztiec to.
- Attālinies drošā attālumā un brīdini tos, kas ir tuvumā.
- Nepublicē precīzu atrašanās vietu sociālajos tīklos.
Zvani 110 — uz bezmaksas diennakts Valsts policijas tālruni — ja dronu izmanto bīstami, tas aizskar tavu privātumu vai acīmredzami neievēro noteikumus, bet tiešas briesmas dzīvībai nav. Tas ir gadījums, kad situāciju vērts fiksēt, taču tas nav ārkārtas izsaukums.
Ko noderēs pateikt jebkurā gadījumā: laiku, vietu, lidojuma virzienu, aptuveno augstumu, kā aparāts izskatījās un vai tas kaut ko nometa vai nolaidās. Par civilo dronu noteikumiem un reģistrāciju atbild CAA Latvija (droni.caa.gov.lv) — turp ir vērts vērsties ar jautājumiem un sūdzībām par pašiem lidojumu noteikumiem, nevis trauksmes brīdī.
Ja pats lido Latgalē šonedēļ
Atsevišķs vārds tiem, kas gatavojas A1/A3 eksāmenam vai jau lido. Kamēr notiek militārie lidojumi (4.–12. jūlijs), Latgales pierobeža nav labākā vieta treniņiem. Ja tomēr lido:
- Pārbaudi ģeozonas BGKIS un NOTAM lidojuma dienas rītā, nevis iepriekšējā vakarā.
- Turi uz korpusa operatora reģistrācijas marķējumu, lido zem 120 metriem un tiešā redzamībā.
- Atceries nakts aizliegumu pie austrumu robežas (20.00–7.00).
- Esi uzskatāmi "pēc noteikumiem". Iedzīvotāji šobrīd ir noskaņoti ziņot par nepazīstamiem droniem — un tas ir pareizi. Jo acīmredzamāk tavs lidojums izskatās likumīgs, jo mazāk viltus trauksmju tas izraisa.
Kā veidot pirmslidojuma pārbaudes nemierīgās debesīs, aplūkojām rakstā par Rēzekni un to, kas mainījās civilajiem pilotiem. Kā reaģēt uz šūnu apraides paziņojumiem — dzeltenā un oranžā trauksmes līmeņa skaidrojumā. Kur vispār nedrīkst lidot — pārskatā par aizliegtajām zonām droniem Latvijā. Bet kad pilotam pašam ir pienākums ziņot par incidentu — rakstā par 72 stundu likumu.
Īsumā
Gaisa spēku "neuztraucieties" un sargs.lv "izvērtē, pirms ziņo" ir par vienu un to pašu: mierīgs un informēts iedzīvotājs ziņo par pareizajām lietām pareizajā vietā. Tev nav pienākuma ar aci atšķirt likumīgu lidojumu no pārkāpuma. Pietiek zināt, kas dronu padara aizdomīgu, netuvoties nokritušam aparātam un atcerēties divus numurus: 112 — kad ir apdraudējums, 110 — kad ir pārkāpums.
Gaisa telpas ierobežojumi un NOTAM ir aplūkoti nodarbībā par NOTAM un pagaidu ierobežojumiem, bet rīcība ārkārtas situācijās — nodarbībā par avārijas procedūrām. Sevi pārbaudīt vari operacionālo procedūru treniņu kopā.
