Divu dienu laikā Eurosatory 2026 izstādē Parīzē Latvija paveica divas lietas, kas tās izmēra valstij vienā nedēļā gadās reti. 15. jūnijā tā ar ASV parakstīja divpusēju nodomu vēstuli par kopīgas digitālas platformas izveidi dronu un pretdronu sistēmu iegādei. Nākamajā dienā Francijas bruņotie spēki apstiprināja, ka pēc vairākus mēnešus ilga izvērtējuma izvēlējušies tieši Latvijā radīto pārtvērējdronu — Origin Robotics sistēmu BLAZE. Viens darījums ievada Latviju ASV iepirkumu tirgū kā potenciālu piegādātāju; otrs ir Latvijas tehnoloģijas pārdošana vienai no Eiropas lielākajām armijām. Kopā tie iezīmē pārmaiņu, kas brieda divus gadus: Latvija vairs nav tikai vieta, kur pretdronu sistēmas testē. Tā sāk tās eksportēt.
Šis ir redakcionāls skatījums uz to, ko abi paraksti nozīmē — un ko tie vēl neatklāj.
Ko Latvija parakstīja ar ASV
Izstādes pirmajā dienā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis tikās ar ASV armijas sekretāra vietnieku Patriku Mēsonu, un puses parakstīja nodomu vēstuli par kopīgas digitālas dronu un pretdronu iegādes platformas izveidi, ziņo sabiedriskais medijs LSM.
Deklarētais mērķis ir ātrums: saīsināt laiku no operacionālās prasības noteikšanas līdz tehnikas nonākšanai dienestā. Praktiskais ieguvums Latvijai ir piekļuve ASV bruņoto spēku digitālajam bezpilotu sistēmu tirgum — un, kā raksta ministrija, iespēja darboties "gan kā tehnoloģiju pircējam, gan piegādātājam". Valstij ar nelielu iepirkumu budžetu, taču strauji augošu ražotāju bāzi, tieši piegādātāja loma ir tā svarīgākā.
Te vērts būt precīzam par to, kas tika un netika norunāts. Ministrijas paziņojumā nebija minēti ne termiņi, ne izmaksas, ne atbildības, ne vietas — to tieši norādīja arī LSM. Nodomu vēstule ir virziena, nevis līguma apliecinājums. To lasi kā atvērtas durvis, ne kā noslēgtu darījumu.
Lielākais tirgus — un kur tam blakus stāv Latvijas darījums
Latvijas divpusējais paraksts stāvēja blakus lielākam notikumam. Otrajā dienā ASV armijas sekretārs Dens Driskols vadīja atsevišķu ceremoniju, kurā tika parakstīts daudzpusējs pretdronu nodomu paziņojums; tam pievienojās deviņi NATO sabiedrotie: Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Francija, Polija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Itālija un Lietuva, vēsta ASV armija. Latvija starp šiem deviņiem nebija; tās vienošanās ir iepriekšējā dienā parakstītā divpusējā.
Driskola formulējums bija tiešs. Doma ir pārņemt "tirgus portālus, kas tik daudzus uzņēmumus padarījuši veiksmīgus", un novākt no ceļa "valdību un citu valstu valdību regulējumu" — ļaut dalībvalstu ražotājiem sacensties vienā vidē, vākt atsauksmes no karavīriem, kuri tehniku lieto, un mērogot to, kas strādā. Tirgus sākas ar pretdronu sistēmām un vēlāk paredzēts paplašināties uz droniem, radariem, sensoriem un smagāku tehniku.
Latvijas ražotājam signāls abos darījumos ir viens. Ceļš līdz sabiedroto pircējiem tiek pārkārtots ap ātrumu un tiešu atgriezenisko saiti, nevis lēniem nacionāliem konkursiem. Tas dod priekšroku maziem, ātriem uzņēmumiem, kam jau ir strādājoša tehnika, — tieši tādiem, kādi Latvijai tagad ir.
Francija pērk BLAZE — eksports, kas svarīgs
Konkrētais darījums nāca no Origin Robotics. Eurosatory uzņēmums kopā ar Francijas aizsardzības integratoru DSV apstiprināja, ka Francijas bruņotie spēki izvēlējušies tā autonomo pārtvērējdronu BLAZE pēc konkurences izvērtējuma, ko vairāku mēnešu garumā veica Francijas aizsardzības iepirkumu aģentūra DGA.
Svarīga te nav virsraksta ziņa, bet darījuma uzbūve:
- Francija kļūst par ceturto BLAZE operatoru Eiropā — pēc Latvijas, Beļģijas un Igaunijas. Sistēma, kas dienestā ir četrās NATO armijās, ir pāri prototipa stadijai.
- DSV BLAZE montēs un ražos Francijā, balstoties uz tehnoloģiju pārnesi un "Made in France" zīmi. Francija pērk ne tikai vienības, bet arī tiesības tās ražot.
- Pirmās sistēmas paredzētas dažu nedēļu laikā, personāla apmācībai sākoties nekavējoties.
BLAZE ir NATO kodificēts un veidots atbilstoši savietojamības prasībām — tā neizskatīgā birokrātija, kas izšķir, vai sabiedroto armijas sistēmu vispār var pieņemt. Origin Robotics līdzdibinātājs un vadītājs Agris Ķipurs uzvaru raksturoja kā apstiprinājumu: Francija veica "ļoti rūpīgu izvērtēšanas procesu", un tā izturēšana apliecina uzticību, ko sistēma nopelnījusi reālā darbībā. Origin produkti jau tiek izmantoti Ukrainā Latvijas militārās palīdzības ietvaros.
Tehnoloģiju pārnese darbojas abos virzienos. Tā mazs piegādātājs nokļūst lielā tirgū — Francija iegūst suverenitāti un vietējās darbavietas, Origin iegūst apjomu un atsauces klientu. Taču tas nozīmē arī, ka ilgtermiņa vērtība vairs nav tikai no Latvijas piegādātajās vienībās; daļa no tās tagad atrodas Francijas ražošanas līnijā.
Kāpēc tā ir pārmaiņa, ne nejaušība
Divi paraksti divās dienās izskatās pēc veiksmes. Industriālā bāze aiz tiem nav nejauša.
Pēdējos divus gadus Latvija drošības problēmu pie austrumu robežas pārvērta par attīstības priekšrocību. Tā uztur NATO pretdronu inovāciju poligonu Sēlijā, kur elektroniskās karošanas un liela augstuma testus var veikt ar valdības izņēmumiem, kādus blīvi apdzīvotā, noslogotā gaisa telpā Eiropā citur dabūt ir grūti. Tās Autonomo sistēmu kompetences centrs var paātrināt iepirkumu, saspiežot ciklus, kas parasti ilgst gadus, līdz mēnešiem. Un, strukturēti sadarbojoties ar Ukrainu, Latvijas izstrādātāji saņem atgriezenisko saiti no reāliem pārtvērieniem, ne no simulācijām. Šo iekšzemes pusi sīkāk aprakstījām rakstā Latvijas pretdronu kopa.
Saliec to kopā, un eksporta stāsts izriet loģiski. Ražotājs, kas var testēt pret reāliem draudiem, ātri pārdot savai armijai un pilnveidoties uz operacionālas atgriezeniskās saites pamata, ir spēcīgā pozīcijā, kad pircēji ierodas no sabiedroto puses. Eurosatory ir vieta, kur šī pozīcija kļuva redzama.
Jautājums, ko darījumi neatbild
Ekonomika ir atklātais jautājums. Pārtvērējdroni pastāv tāpēc, ka lēta uzbrukuma drona notriekšana ar raķeti, kas maksā par kārtām vairāk, ir zaudējoša maiņa — atkārtoti lietojams vai lēts pārtvērējs šo proporciju ir domāts labot. Taču neviens no nedēļas paziņojumiem tam neuzlika ciparu. Francijas līguma summa netika atklāta, tāpat kā ASV platformas mērogs. Vai BLAZE klases sistēmas apjomā ir pietiekami lētas, lai uzvarētu izmaksu sacensībā pret masveidā ražotiem uzbrukuma droniem, joprojām tiek noskaidrots laukā, ne izstādes zālē.
Tāds ir godīgais lasījums: darījumi pierāda pieprasījumu un uzticamību, bet vēl ne noturīgu ekonomiku. Jaunam eksportētājam pieprasījums un uzticamība ir tas grūtāk iegūstamais — un to iegūst pirmo.
Kas svarīgi tagad
Ikvienam, kas seko Latvijas dronu ainai, secinājums ir šaurs un reāls. Vienā nedēļā valsts ievadījās ASV iepirkumu kanālā kā potenciāls piegādātājs un pārdeva Francijai pašmāju ražotu pārtvērēju, turklāt ar Francijas ražošanas līniju klāt. Tas ir patiess solis uz augšu vērtību ķēdē, balstīts divos parakstītos dokumentos, — ne preses relīzes ambīcija.
Lasītājiem, kas gatavojas civilajai sertifikācijai, nekas no tā nemaina noteikumus, pēc kuriem lidojat. Tas maina tirgu ap tiem. Valsts, kas eksportē dronu tehnoloģiju, veido dziļāku profesionālo ekosistēmu — vairāk ražotāju, integratoru un lomu, kurās formālas zināšanas par noteikumiem ir pamatprasība, ne bonuss. Sertifikācijas ceļvedis un prakses uzdevumi ir veidoti tieši šādas pamatīgas kompetences audzēšanai.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ko Latvija un ASV parakstīja Eurosatory 2026? Divpusēju nodomu vēstuli 2026. gada 15. jūnijā par kopīgas digitālas platformas izveidi dronu un pretdronu sistēmu iegādei. Tā dod Latvijai piekļuvi ASV bezpilotu sistēmu tirgum kā potenciālam pircējam un piegādātājam. Izmaksas un termiņi netika atklāti.
Vai Latvija ir daļa no deviņu valstu ASV pretdronu tirgus darījuma? Nē. Daudzpusējam nodomu paziņojumam, kas parakstīts 16. jūnijā, pievienojās Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Francija, Polija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Itālija un Lietuva. Latvijas vienošanās ir atsevišķā divpusējā nodomu vēstule no iepriekšējās dienas.
Kas ir BLAZE un kas to ražo? BLAZE ir autonoms pārtvērējdrons, ko ražo Latvijas uzņēmums Origin Robotics, lai atklātu, izsekotu un neitralizētu naidīgus dronus. Tas ir NATO kodificēts un jau dienestā Latvijā, Beļģijā un Igaunijā; Francija ir ceturtais operators Eiropā.
Kāpēc Francija BLAZE ražos uz vietas? Saskaņā ar tehnoloģiju pārneses darījumu Francijas integrators DSV BLAZE montēs un ražos Francijā ar "Made in France" zīmi. Tas dod Francijai industriālo suverenitāti pār sistēmu un vietējo piegādes ķēdi — bieža prasība, kad liels pircējs pārņem mazāka piegādātāja tehnoloģiju.
